Sajūtas Valmieras pusmaratonā
15. septembrī norisinājās Valmieras maratons. Es biju nolēmis izmēģināt savus spēkus un piedalīties šajā lieliskajā pasākumā. No Rīgas uz Valmieru nokļuvu ļoti labā un jautrā kompānijā, kas lika miegam izzust un iesaistīties sarunās. Bija iespēja paklausīties ieteikumus un atsauksmes par iepriekšējiem maratoniem no LMSBB biedra Jura un ergoterapeitēm Zojas un Anetes.
Šī bija lieliska iespēja aplūkot vietas, kuras es vēl nebiju redzējis un protams skaisto Valmieru kurā arī ciemojos pirmo reizi. Diena bija diezgan pavēsa un saulīte mūs nemaz nelutināja, bet neskatoties uz to maratonā piedalījas ļoti daudz cilvēku. Starp šiem cilvēkiem bija gan daži cilvēki no ārzemēm, gan varēja pamanīt arī cilvēkus ar kustību traucējumiem.
Kad cilvēki sāka pulcēties pie starta līnijas,vietas palika ļoti maz un sāku domāt vai šādā pūlī būs jāpavada viss maratona posms. Pēc starta signala cilvēki sāka lēnām solīšiem virzīties uz priekšu un vietas jau palika vairāk un varēju brīvāk pārvietoties pa veicamo distances posmu. Līdz pirmajam kalniņam viss bija labi, kad nonācu līdz kalnam, sāku bažities par to vai spēšu veikt 10 Km distance, bet cilvēki kuri piedalījās, maratonā ļoti palīdzēja ar atbalstu, kas deva spēku nepadoties un turpināt distanci saviem spēkiem. Tās sajūtas, kad cilvēki atbalsta ar applausiem, dažādiem iepriecinošiem un uzmundrinošiem izsaukumiem un smaidu tas ir neaizmirstami. Šādas emocijas, no atbaldtītāju puses bija visas distances garumā. Pateicoties viņiem es spēju visu 10 km distanci veikt paša spēkiem.
Liels paldies jāsaka Zojai par to, ka bija līdzās visas distances garumā un atbaldtīja, deva lielu iedvesmu pabeigt distanci. Pie finiša mani sagaidīja Anete, kura palīdzēja pēc distances. Paldies šoferim Jurim, kurš mūs nogādāja līdz Valmierai un Rīgai.
Apbrīnoju viņa cīņas sparu, viņš spēja veikt 21 km distanci saviem spēkiem. Iesaku visiem pamēģināt savus spēkus nākošajā maratonā, jo tās sajūtas ir vienkārši brīnišķīgas un neaizmirstamas.
Uz tikšanos Siguldas maratonā!
Dažas bildes redzamas galerijā
Šī bija lieliska iespēja aplūkot vietas, kuras es vēl nebiju redzējis un protams skaisto Valmieru kurā arī ciemojos pirmo reizi. Diena bija diezgan pavēsa un saulīte mūs nemaz nelutināja, bet neskatoties uz to maratonā piedalījas ļoti daudz cilvēku. Starp šiem cilvēkiem bija gan daži cilvēki no ārzemēm, gan varēja pamanīt arī cilvēkus ar kustību traucējumiem.
Kad cilvēki sāka pulcēties pie starta līnijas,vietas palika ļoti maz un sāku domāt vai šādā pūlī būs jāpavada viss maratona posms. Pēc starta signala cilvēki sāka lēnām solīšiem virzīties uz priekšu un vietas jau palika vairāk un varēju brīvāk pārvietoties pa veicamo distances posmu. Līdz pirmajam kalniņam viss bija labi, kad nonācu līdz kalnam, sāku bažities par to vai spēšu veikt 10 Km distance, bet cilvēki kuri piedalījās, maratonā ļoti palīdzēja ar atbalstu, kas deva spēku nepadoties un turpināt distanci saviem spēkiem. Tās sajūtas, kad cilvēki atbalsta ar applausiem, dažādiem iepriecinošiem un uzmundrinošiem izsaukumiem un smaidu tas ir neaizmirstami. Šādas emocijas, no atbaldtītāju puses bija visas distances garumā. Pateicoties viņiem es spēju visu 10 km distanci veikt paša spēkiem.
Liels paldies jāsaka Zojai par to, ka bija līdzās visas distances garumā un atbaldtīja, deva lielu iedvesmu pabeigt distanci. Pie finiša mani sagaidīja Anete, kura palīdzēja pēc distances. Paldies šoferim Jurim, kurš mūs nogādāja līdz Valmierai un Rīgai.
Apbrīnoju viņa cīņas sparu, viņš spēja veikt 21 km distanci saviem spēkiem. Iesaku visiem pamēģināt savus spēkus nākošajā maratonā, jo tās sajūtas ir vienkārši brīnišķīgas un neaizmirstamas.
Uz tikšanos Siguldas maratonā!
Dažas bildes redzamas galerijā