Latviešu tautas kultūrā aizņemšanās nekad nav tikusi atbalstīta. Tā vietā mēs redzam dažādus brīdinājumus un aicinājumus saimniekot sabalansēti, krāt naudu un rīkoties atbildīgi. Atšķirībā no mūsdienām, kad dažādi naudas aizdevēji un kredits ir pieejams uz katra stūra, agrāk situācija bija pilnīgi savādāka. Cilvēki dzīvoja attālās viensētās un bija spiesti paļauties paši uz saviem spēkiem, lai nodrošinātu iztiku visa gada garumā. Veikt lielākus pirkumus bija iespējams, tikai veidojot sabalansētu budžetu. “Ja santīmu nekrāsi, pie lata netiksi”. Par aizņemšanās briesmām mācīja gan bēdu stāsti par ūtrupēm, kur parādnieka manta un pat bērni vai pats parādnieks tiek iztirgoti. Arī ienākot kristīgajai mācībai latvieši iepazinās ar dažādām pamācībām no Bībeles, kas iestājas pret augļošanu un sniedz dažādus pamācošus stāstus.
 
Mūsdienās, kad daudzi ir aizmirsuši tādas patiesības kā “Labāk septiņas reizes nomērīt un tad griezt” un tiecas rīkoties impulsīvi, būtu nepieciešams atgriezties pie senču gudrībām. Savā būtībā šīs pamācības ir vienkāršas, loģiskas un ietver aicinājumu rīkoties atbilstoši veselajam saprātam. Lai izvairītos neo aizņemšanās, latvieši rīkojās savlaicīgi un veidoja uzkrājumus gan graudā, gan naudā. “Ragavas taisa vasarā, ratus ziemā”. Katram darbam ir noteikts laiks, kad tas jāpaveic un, lielākoties, tas ir krietni pirms brīža, kad rezultātu plānots izmantot. Sekojot šādai pieejai, mēs rīkojamies proaktīvi un ņemam likteni savās rokās. Neparedzēti tēriņi vairs nav nekāds pārsteigums, jo mēs tiem esam sagatavojušies. Atkrīt situācijas, kad nezinam, kur dabūt naudu, jo mums ir izveidoti uzkrājumi nebaltai dienai.
 
Latviešu pasakās un teikās puiši vai zēni ir izmanīgi un nebaidās no velniem. Gluži pretēji velni vai negodīgi saminieki tiek izjokoti, izmuļķoti un ir spiesti bagātīgi samaksāt. Tiek cildināta izmanība, spēja ar prātu sasniegt rezultātu, bet pāri visam stāv darbs. “Darbs dara radītāju”. Negodprātīga rīcība pret tuviniekiem, saimnieku un valsti netiek pieļauta un saņem pelnītu sodu. Turpretim labajiem varoņiem grūtā brīdī vienmēr tiek sniegta palīdzīga roka no malas – dievības, pārdabiskas būtnes, līdzcilvēki, visi sniedz atbalstu. Arī savā dzīvē mēs varam redzēt, “kāds darbs tāda alga”. Par labiem darbiem saņemam atalgojumu un gandarījumu, bet par sliktiem agri vai vēlu saņemam cita veida atalgojumu. Diemžēl ne vienmēr atalgojums tiek sniegts nekavējoties un var rasties priekšstats, ka sliktie dzīvo labāk, bet ilgtermiņā viss izlīdzinas.
 
Varam secināt, ka dzīvot bez aizdevumiem ir iespējams un, ja sekojam latviešu dzīvesziņai tas pat ir mūsu pienākums. Papildus vērts atzīmēt, ka mūsdienās dzīvot ir daudz vieglāk. Grūtā brīdi atbalstu var sniegt ne tikai pašu veidotie uzkrājumi, bet arī dažādi valsts un pašvaldību atbalsta instrumenti. Pabalsti, pensija, slimības pabalsti, palīdzība no nevalstiskajām organizācijām, līdzcilvēkiem – palīdzības instrumenti ir daudz un dažādi. Ja gadās reizes, kad liekas, ka nav cita iespēja kā aizņemties, būtu jāizvērtē, vai bez kārotā pirkuma nevaram iztikt. Latvieši spēj “savlikt jostu ciešāk”, kad pienāk grūtāki laiki un var pretoties dažādiem kārdinājumiem. Ja vēlaties uzzināt vairāk par dažādiem finanšu pakalpojumiem, kas Latvijā ir piejeami internetā, lasiet Kredit un, iespējams, atradīsiet risinājumu savai problēmai. Labākais ieteikums, protams, ir neaizņemties nekad, bet dzīvot no tā, ko esat nopelnījuši. Dzīvojiet vienkāršāk un sirds būs mierīga.