6.04.2014 Rēzeknē norisinājās pusmaratons, kurā piedalīties man piedāvāja ergoterapeite Zoja Nesterova. Es, protams, bez jebkādas šaubīšanās piekritu, jo gribējās pārbaudīt spēkus 5km distancē. Līdz šim tik lielu distanci vel nebiju līdz šim veikusi. Var pat pateikt, ka Rēzeknes pusmaratons bija arī mans līdz šim pirmais un garākais skrējiens, tā kā Rēzekne pati par sevi ir ļoti kalnaina pilsēta, līdz ar to arī trase nebija no tām vieglākām. Cik nu varēju, tik braucu pati, taču jāsaka liels paldies arī manai palīdzei – ergoterapeitei Agnesei. Bez viņas palīdzības man būtu klājies daudz grūtāk. Taisnie gabali un kalni uz leju problēmas gan nesagādāja, bet stāvie kalni uz augšu gan prasīja lielu piepūli. Taču tā apziņa, ka bez palīdzības ir tik grūti tikt augša, deva motivāciju trenēties arvien vairāk, lai nākamajā reizē stāvie kalni vairāk nebūtu tik liels šķērslis. Kopā ar Agnesi mums tomēr izdevās pārvarēt 5km distanci.

Paskatoties uz puišiem, kas skrēja 10km un 20 km garu distanci, man mazliet radās balta skaudībiņa. Es arī tā gribu!

Man ir liels prieks, ka parādījās iespēja tikt un piedalīties šajā pusmaratonā. Tas man deva saprast to, ka galvenais ir piedalīties un izmantot katru iespēju! Paldies!

Agnese Keta